«Nārbuļu» apkārtnē

Gaujas nacionālais parks aizsargā Gaujas senlejas dabu visā tās daudzveidībā. Gaujas senlejai ir vairāk nekā 350 miljonu gadu sena vēsture, tās paugurainā ainava, kas joprojām redzama arī mūsdienās, radusies ledāju kušanas rezultātā ledus laikmeta beigās. Agrāk Gauja bija kuģojama upe, pa to pārvadāja preces, tādēļ livonieši Gaujas krastos cēla apmetnes – vēl līdz mūsdienām kalnu galotnēs saglabājušās senu piļu liecības. Mūsdienās Gaujas nacionālajā parkā var pieskarties ozoliem, ko stādījuši karaļi, izjust avotu dziedinošās īpašības, saklausīt atbalsis kaļķakmens alās un ļauties dabas vilinājumam plašajos mežos. Lai gan, braucot automašīnā, jūs visu interesanto varēsiet apskatīt ātrāk, tomēr daudz lielāku prieku jūs gūsiet no neliela pārgājiena, izbraukuma ar velosipēdu vai zirga mugurā. Visi maršruti un interesantās vietas ir apkopoti Gaujas nacionālā parka mājas lapā vai tāda paša nosaukuma lietotnē.

Netālu no Cēsīm atrodas bijušais Līgatnes papīrfabrikas strādnieku ciemats ar dzīvojamām mājām uzkalnos, sarežģītu slūžu sistēmu Līgatnes upē un pamatīgu sociālo infrastruktūru – slimnīcu, dzemdību namu, kultūras namu un patversmi jeb nabagmāju – kas ir diezgan pārsteidzoša 19. un 20. gs. mijai. Līgatnē esošie maršruti apkopoti Līgatnes mājas lapā.

Pavisam netālu no Amatciema atrodas Ieriķu dzirnavas, kur nelielā teritorijā satiekas daba, dzimtas mantojums un nedaudz mistikas. Parka teritorijā izvietoti vairāki nelieli ūdenskritumi. Melderupe, kas tek cauri parkam, ir lašu nārsta vieta, tādēļ rudeņos (kad vidējā diennakts temperatūra sasniedz + 6 C) tur var vērot, kā upē peld laši un cenšas pārvarēt lielāko ūdenskritumu. Uz upes stāv 350 gadus vecas dzirnavas, un darbojas viens no lielākajiem ūdensratiem Baltijā. Ūdensrats nosaukts par godu Jorģim, pirmajam dzirnavu saimniekam, kura pēcteči joprojām šajā vietā saimnieko. Informācija par darba laikiem, biļešu cenām, piknika vietas nomu u. c. apkopota mājas lapā.

5,5 kilometru attālumā no retrītu mājas «Nārbuļi» atrodas Āraišu arheoloģiskais parks kura teritorijā ietilpst gan Āraišu ezerpils – rekonstruēta seno latgaļu apmetne no 9. – 10. gs. –,  gan viduslaiku pils drupas. Tur var uzzināt, kā agrākos laikos cilvēki dzīvoja, ko ēda, kā ģērbās, kāpēc ezerpils applūda un kā tā atdzima.

Amatciemā var braukt ar velosipēdiem, ziemā slēpot un slidot, taču oficiāla maršruta, slēpošanas trases vai slidotavas šeit nav. Tomēr pavisam netālu – Cēsīs un Siguldā – ir daudz organizētu bāzu dažādiem sporta veidiem: no distanču un kalnu slēpošanas un bobsleja nobraucieniem ziemā līdz raftingam un gumijlēkšanai vasarā.