Karaļa arhetips

Ierastajā nozīmē Karalis ir kāds, kurš pārvalda savu karaļvalsti. Tas var būt Karalis, Karaliene vai jebkurš cits valdnieks. Karalim ir savs priekšstats par tautas labklājību, viņš motivē savus pavalstniekus sekot šim redzējumam, svētī viņus un atbalsta ceļā.

Karalis ir tā mūsu personības daļa, kas mūs valda. Šis arhetips izpaužas, kad mēs par kaut ko sapņojam vai veidojam nākotnes vīziju sev vai savam uzņēmumam. Mēs izjūtam šī arhetipa spēku, kad vēlamies nocelt zvaigzni no debesīm. Iekšējais Karalis sniedz mums pašcieņu un pārliecību par sevi, kas ļauj mums domāt lielos mērogos un sekot saviem sapņiem. Karaļa arhetips atver mūsu acis uz dzīves gaišo, saulaino pusi, mudina priecāties un saskatīt iespējas. Mūsu pārliecība un entuziasms palīdz mums iedvesmot un motivēt citus. Turklāt, atrodoties Karaļa arhetipā, var teikt, ka mēs viegli dalām svētību citiem cilvēkiem. Karaļa enerģija nes sevī pilnības un dāsnuma sajūtu, un cilvēki, kuriem šī enerģija ir pārmērīga, bieži veido attiecības ar citiem cilvēkiem, palīdzot viņiem, rūpējoties par viņiem un izglītojot viņus. Karaļa dabā ir dot citiem to, kas tiem ir nepieciešams, un viņus atbalstīt. Turklāt Karaļa enerģija izpaužas ik reizi, kad uzņemamies līdera vai autoritātes lomu – no bērnu audzināšanas līdz uzņēmuma vai valsts vadīšanai. Kad šis arhetips ir aktivizēts, mēs redzam, kā kaut kas var būt iespējams, un, pateicoties savam pozitīvajam noskaņojumam, mēs kā magnēts varam piesaistīt citus cilvēkus savam redzējuma. Karaļa enerģija rada diženuma sajūtu, kas piesaista līdzīgi domājošus cilvēkus.

Karaļa enerģijai ir raksturīgs siltums, tā ir saistīta ar uguns enerģiju. Arī ikdienas valodā mēs atrodam Karaļa īpašības, kas izpaužas ugunī: cilvēki “iedegas ar idejām”, viņi “uzpūš liesmu” vai “nes uguni”. Kad cilvēki ar kaut ko ir aizrāvušies, mēs sakām, ka “viņu krūtīs deg uguns”. Mēs aizdedzam sveces kā uzticības vai godināšanas zīmi kaut kam vai kādam, ko mēs ļoti cienām. Uguns atspoguļo dzīves kaislību, kas ir raksturīga karaļa arhetipam.

Piekļuve Karaļa arhetipa enerģijai notiek caur prieka emocijām. Tas nenozīmē, ka cilvēks, kuram piemīt Karaļa enerģija, vienmēr ir dzīvespriecīgs un smaidīgs.

Drīzāk prieka sajūta pastiprina Karaļa enerģiju. Savā būtībā šis arhetips ir saistīts ar godbijību un cieņu: respektīvi, karalis iemieso cieņas un pārliecības sajūtu. Kad mēs priecājamies, mēs labāk izjūtam savu vērtību. Mēs jūtamies labi, tāpēc varam sapņot un rast motivāciju realizēt savas idejas.

Ja Karaļa enerģija ir vāja un nomākta, var teikt, ka cilvēks zaudē savu iekšējo spēku. Viņam trūkst motivācijas un pārliecības. Cilvēks, kuram ir spēcīga Karaļa enerģija, saka: “Jā, es varu”, bet tas, kura Karaļa enerģija ir vāja, saka: “Es to nevarēšu.” Cilvēkus ar vāju Karaļa enerģiju var arī dzirdēt sakām: “Tas ir pārāk grūti” vai “Es vienkārši esmu pārāk noguris”. Šādi cilvēki arī izskatās sakauti – viņiem ir zems pašvērtējums un bieži vien viņi kautrējas.

No otras puses, kad cilvēki pārmēru kultivē savu Karaļa enerģiju, viņi kļūst pārāk pašpārliecināti un domā, ka vienmēr var uzvarēt. Viņi var plīst vai pušu no iedvesmas un sākt uztraukties par katru jaunu iespēju tiktāl, ka nav spējīgi nevienai no tām sekot pietiekami ilgi, lai tās īstenotos, viņiem pietrūkst konsekvences. Viņiem mēdz būt tik pārspīlēts pašvērtējums, ka citi cilvēki viņus uzskata par uzpūtīgiem lielībniekiem.

Uzskats, kas liek cilvēkiem pārspīlēt vai apspiest Karaļa arhetipa enerģiju, ir tāds, ka viņi nav pietiekami labi. Tas ir veidojies bērnībā un ir saistīts ar agrīnu nosacītas mīlestības pieredzi, kurā ir ietverts vēstījums: “tu esi labs, bet ne pietiekami labs”, “matemātikā tev ir laba atzīme, bet vēl jāuzlabo sekmes literatūrā.” Vienmēr “jā, bet…”. Atbildot uz to, cilvēki vai nu dara visu iespējamo, lai parādītu, ka ir pietiekami labi, vai arī samierinās ar faktu, ka viņi nekad tādi nekļūs, slēpjas ēnā un kaunas no citiem cilvēkiem.

Lai līdzsvarotu Karaļa enerģiju, ir nepieciešams atbalsts un atzinība, ir svarīgi atklāt to sevis daļu, kas jūtas maza un necienīga, un tad to barot, atbalstīt, tai palīdzēt un sniegt atzinību. Protams, visefektīvāk to var izdarīt personīgā psihoterapeitiskā darbā, saņemot speciālista atbalstu un pamazām veidojot prasmi to sniegt pašam sev. Pateicoties tam, cilvēki var atslābināties un vai nu pārstāt censties būt pietiekami labi, vai arī pārstāt slēpties ēnā. Tā vietā viņi var atraisīt sevī Karaļa spēku un virzīties uz priekšu ar prieku, pārliecību un iedvesmu.