Labums no vienatnes – fakti un pētījumu rezultāti

Vientulība ir viens no tiem emocionālajiem stāvokļiem, no kura zemapziņā baidās ikviens. Tomēr vientulība no vienatnes atšķiras. Viena lieta ir justies sociāli izolētam, pazudušam, nošķirtam no ārpasaules, kas atstāj negatīvas sekas uz veselību. Pavisam cita – justies kā pašpietiekamai personībai, prasme pavadīt laiku vienatnē ar sevi bez garlaicības un nemiera. Tieši ar to mūsdienu sabiedrībā ir problēmas. Virdžīnijas universitātes pētījums atklāja, ka cilvēki labprātāk pakļauj sevi elektrošokam, nevis paliek vieni ar savām domām.

Tāpat kā ar citām dzīves vajadzībām, piemēram, ēdienu, arī no vienatnes ir iespējams gūt labumu, tikai pieejot tai apzināti, pārdomājot gūto pieredzi. Kā iemācīties vientulību uztvert kā svētību un vienatnē ar sevi pavadīto laiku izmantot savai izaugsmei?

Diemžēl mūsu sabiedrībā vientulība tiek uztverta kā sava veida stigma, kas bieži vien neļauj novērtēt vienatnē pavadītā laika nozīmību. Bet velti. Kā uzsver psihoterapeite Emīlija Robertsa (Emilie Roberts), spēja saprast, kad mums labāk darīt kaut ko pašiem bez citu līdzdalības, ir ārkārtīgi vērtīga, jo, pateicoties tai, mēs varam laikus novērst stresu un izdegšanu. Dažiem cilvēkiem gan ir dabiska nosliece uz īslaicīgu nošķiršanos no citiem.

Neskatoties uz to, ka sociālo tīklu laikmetā komunikācijas apjoms un kopējais savienojumu skaits katram cilvēkam pieaug, zinātnieki ceļ trauksmi: subjektīvais vientulības un sociālās izolētības līmenis ar katru gadu tikai pieaug. No 2017. gada ziņojuma, ko pasūtīja Apvienotās Karalistes valdība, ir zināms, ka aptuveni 15 % valsts iedzīvotāju jūtas vientuļi. Situāciju sarežģī fakts, ka vientulība ir ļoti subjektīva sajūta, kas nav pakļaujama nekādiem kvantitatīviem novērtējumiem un objektīvai izpētei. Tomēr britu zinātnieki apgalvo, ka šāds stāvoklis ir tikpat kaitīgs veselībai kā ieradums izsmēķēt 15 cigaretes dienā.

Olīvija Lenga (Olivia Laing), grāmatas “Vientuļā pilsēta” (The Lonely City) autore, aprakstot savu vientulības pieredzi, nonāk pie secinājuma, ka saikne ar citiem cilvēkiem neapšaubāmi ir svarīga sociālās izolācijas problēmas risināšanā. Taču svarīgākais solis ceļā uz “dziedināšanu” ir nevis saskarsmes, bet gan pašpietiekamības meklējumi: “Es neticu, ka vienīgais līdzeklis pret vientulību ir satikt kādu. Tas nav obligāti. Manuprāt, galvenais ir, lūk, kas: vajag draudzēties ar sevi.”

Vientulības sajūta lielā mērā ir atkarīga nevis no kādiem ārējiem faktoriem, piemēram, pastāvīga partnera klātbūtnes vai liela draugu skaita, bet gan no iekšējās integritātes sajūtas. Bailēs no vientulības mēs bieži piepildām savu dzīvi ar nepārtrauktu un virspusēju komunikāciju, bet laiks, kas pavadīts vienatnē ar sevi, mums šķiet neproduktīvs un izniekots.

Pētījumi apstiprina: lai attīstītu neatkarības un sava “es” integritātes sajūtu, ir jāiemācās pavadīt laiku vienatnē. Lielākie domātāji, mākslinieki un zinātnieki radīja vienatnē. Nikola Teslas (Nikola Tesla) ģēnijs atklājās tikai koncentrētā klusumā. Izgudrotājs rakstīja: “Oriģinalitāte uzplaukst vientulībā, kas ir brīva no ārējām ietekmēm, kuras mums uzbrūk un kaitē radošajam prātam.” Leģendārais polārpētnieks Fritjofs Nansens (Fridtjof Nansen) augstu novērtēja laiku ar sevi, viņš uzskatīja, ka “pirmais nozīmīgais uzdevums ir atrast sevi, un tam ir nepieciešama vientulība un apcere”.

Vienatnes nozīmību sociālo mediju laikmetā nevar pārvērtēt. Zinātnieki arvien vairāk sāk runāt par vienatnes terapeitisko efektu, raksturojot to kā pozitīvu stāvokli, kas ir jāmeklē, nevis no kura vajag izvairīties.

Saskaņā ar tiešsaistes aptaujas The Rest Test rezultātiem lielākā daļa darbību, kas palīdz mums atpūsties, atslābināties, tiek veiktas vienatnē.

Psiholoģe Tui-vi Ngijena (Thuy-vi Nguyen), kura pēta vientulību, skaidro: tas, ka nav kompānijas, nekādā veidā nav saistīts ar to, vai cilvēks ir intraverts vai ekstraverts. Drīzāk tie, kuri novērtē vienatni un prot cienīt savas vēlmes, nevis izdabā citiem, patiesi zina, kā izbaudīt vientulību.

Vienatnes iemīlēšana palīdzēs apzināties tās patīkamos aspektus, piemēram:

• brīvība no citu cilvēku noteikumiem un viedokļa;
• nav saistību attiecībā pret kādu citu;
• nav nosodošu skatienu un komentāru;
• ne ar vienu nav jāsaskaņo savi plāni.

Attīstot izpratni, ka vientulība var būt brīva izvēle, jums būs vieglāk izprast sevi un savas intereses. Jo labāk jūs sapratīsiet sevi un zināsiet to, kas jums sagādā prieku, jo vieglāk jums būs satikt cilvēkus, kuriem ir līdzīgas aizraušanās un vērtības, tāpat arī izkopt empātiju. Turklāt tā ir iespēja izvērtēt savu draugu loku – atzīstieties sev, vai jums ir kāds draugs, ar kuru turpināt komunicēt tikai tāpēc, lai piektdienas vakarā nejustos vientuļš? Varbūt jūs laiku pa laikam pievienojaties seno kopmītņu biedru kompānijai, neskatoties uz to, ka tagad jums ir maz kā kopīga? Bet vai šī “izklaide” ir jūsu brīvdienas vērta?

Norobežojoties, jūs uzkrājat iekšējās enerģijas un pašapziņas krājumus. Vēl arī uzlabojat savu radošumu un produktivitāti.

Tiek uzskatīts, ka atvērtie biroji (open-space biroji) palielina produktivitāti, veicinot kolēģu mijiedarbību un veidojot komandas garu. Taču mūsdienu pētījumi pierāda, ka šo efektu nonivelē pieaugošais trokšņa līmenis un personīgās telpas trūkuma sajūta. Patiesībā lielākā daļa cilvēku strādā daudz produktīvāk, ja viņi ir izolēti no ārējiem traucēkļiem, tostarp no kolēģiem.

Vienatne arī veicina radošumu: ne velti daudzi radošo profesiju pārstāvji dod priekšroku darbam vienatnē. Svarīga ir ne tikai fiziskā, bet arī psiholoģiskā norobežošanās: pārbaudot tālruni ik pēc 15 minūtēm un pastāvīgi uzturot saziņu, jūs nedodat sev laiku, lai koncentrētos darbam.

Pateicoties 2017. gada pētījumam, zinātnieki atklāja, ka cilvēka prasme pavadīt laiku vienatnē ar sevi palielina viņa noturību pret stresa faktoriem un kopumā palielina apmierinātību ar dzīvi. Regulāri pavadot laiku vienatnē un nododoties pašrefleksijai, cilvēks jūtas viengabalaināks,  no apkārtējo viedokļa neatkarīgāks. Apzināti izvēloties vienatni, viņš iemācās novērtēt ar sevi pavadīto laiku un atbrīvojas no bailēm nokļūt sociālajā izolācijā.

Kalifornijas Universitātes Psiholoģijas katedras profesore Margarita Azmitija (Margarita Azmitia) uzskata, ka vienatne var būt noderīga, lai labāk iepazītu sevi. “No attīstības viedokļa iemācīties būt vienam ir prasme, kas var būt atsvaidzinoša un atjaunojoša.” Norobežojoties ir vieglāk iegūt ne tikai bagātīgu sevis iepazīšanas pieredzi, bet arī izkopt autentiskumu un patiesas attiecības ar citiem cilvēkiem.

Kalifornijas universitātes pētījums pagājušajā gadā atklāja, ka pusaudži, kuri apzināti izvēlas pavadīt laiku vienatnē, vairāk ir tendēti uz radošu pašizpausmi, sevis pieņemšanu un personisko izaugsmi. Azmitija mudina vecākus novērtēt priekšrocības, ko bērniem sniedz vienatne.

Sofija Lorēna (Sophia Loren) vienatnē pavadītā laika nozīmīgumu pielīdzināja ēšanas un dzeršanas nozīmīgumam. Aktrise atzina: “Īsta laime nav iespējama bez vienatnes… Tas var izklausīties ekstravaganti, bet vienatne ir manas dvēseles filtrs. Tā mani baro un atjauno. Kad esmu viena, esmu labā kompānijā.”

Jūs negūsiet nekādu labumu no stundas vienatnē, kas pagājusi, caurskatot Instagram lenti.

• Pirmām kārtām izturieties pret sevi tāpat, kā jūs izturaties pret saviem draugiem. Esiet atvērti jauniem iespaidiem un interesēm.
• Ja esat gatavs kaut kam jaunam, mēģiniet apgūt prasmes, kurām jums parasti nepietika laika vai motivācijas. Pastāv uzskats, ka, lai kļūtu par ekspertu, ir vajadzīgas 10 000 stundas. Cienīgs mērķis vientulības cienītājiem!
• Izvirziet sev jaunus mērķus. Pozitīvu mērķu formulēšana palīdz iegūt paškontroles un pārliecības sajūtu neatkarīgi no tā, cik lieli vai mazi ir jūsu noteiktie mērķi. Tas var būt sporta treniņš, solījums sev iemācīties zīmēt vai kulinārijas tehniku apgūšana.
• Dziediet tik skaļi un šķībi, cik vēlaties. Mēs atzīstam: daudzi kautrējas par savām vokālajām prasmēm, lai gan viņiem patīk dziedāt līdzi savām iecienītākajām dziesmām. Kamēr esat viens ar sevi, varat trenēties, sevi neierobežojot. Turklāt vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka dziedāšana nāk par labu mūsu veselībai – tā uzlabosmadzeņu darbību, ļauj atpūsties un atbrīvoties no stresa, uzlabo garastāvokli, turklāt tas ir lielisks treniņšplaušām un diafragmai.
• Trenējiet smadzenes. Kurš teica, ka puzles ir paredzētas tikai bērniem? Atcerieties, kā bērnībā jums patika likt kopā fragmentus attēliem no multfilmām vai slavenām gleznām un būvēt pilis no lego klucīšiem. Pieaugušajiem ļauties šādām izklaidēm arī nenāk par ļaunu un ir pat noderīgi.
• Klausieties raidierakstus (podkāstus). Mūsdienās tie ir pieejami gandrīz jebkuram noskaņojumam un jebkuram mērķim. Mēs balsojam par izglītojošajiem.
• Meditācija un elpošanas prakses.
• Radošās aktivitātes: adīšana, dārzkopība, ēst gatavošana.
• Lēna ēšana, ļoti rūpīgi sakošļājot ēdienu, nākošo kumosu lieciet mutē tikai tad, kad no iepriekšējā mutē vairs nekas nav palicis pāri.
• Iemīļotā autora grāmatas lasīšana.
• Klausieties klasisko mūziku ar aizvērtām acīm.
• Krūzīte kafijas vai tējas pie loga vai uz terases.
• Taču galvenais mērķis, uz kuru jūs tiecaties, esot vienatnē ar sevi, ir rūpēties par sevi, iemācīties sevi novērtēt un palutināt.