Kā izskatās pašaktualizācija

Psihologs Abrahams Maslovs (Abraham Maslow) izstrādāja vajadzību hierarhiju, kas atspoguļo visas daudzveidīgās vajadzības, kas motivē cilvēka uzvedību. Hierarhija bieži tiek attēlota kā piramīda, kuras zemākie līmeņi atspoguļo pamatvajadzības, savukārt sarežģītākas vajadzības atrodas piramīdas augšpusē.

Pašrealizācija atrodas šīs hierarhijas augšgalā. Maslova hierarhija paredz, ka tad, kad ir apmierinātas citas vajadzības no piramīdas apakšējiem līmeņiem, varat koncentrēties uz šo augstāko vajadzību, lai pilnībā realizētu savu potenciālu.

Ir svarīgi atzīmēt, ka pašrealizācija nenozīmē būt ideālam vai sasniegt visus savus dzīves mērķus. Gluži pretēji, tas ir prāta stāvoklis, kas ļauj cilvēkiem problēmas, attiecības un vajadzības uzlūkot ar pieņemšanu un izpratni.

Šādiem cilvēkiem ir vairākas īpašības, kas ļauj viņiem sasniegt vispilnīgāko savas esības stāvokli. Papildus tām, kuras sākotnēji piedāvāja Maslovs, mūsdienu pētnieki ir paplašinājuši šo īpašību sarakstu un uzskaitījuši citas personības iezīmes, kas arī ir saistītas ar pašrealizāciju.

Pašaktualizējušamies cilvēkiem ir pacilājoši pārdzīvojumi

Viena no pašrealizācijas iezīmēm ir bieži pacilājoši pārdzīvojumi. Saskaņā ar Maslova pētījumiem, šādi pārdzīvojumi ir intensīvas ekstāzes, prieka un pārsteiguma momenti. Šādas pieredzes laikā cilvēki bieži zaudē laika izjūtu un asi sajūt, ka tas, ko viņi piedzīvo, ir svarīgs, vērtīgs, unikāls un īpašs.

Pacilātos pārdzīvojumus bieži raksturo kā pārpasaulīgus tīra prieka un sajūsmas mirkļus. Tie ir mirkļi, kas izceļas uz ikdienas notikumu fona. Atmiņas par šādiem notikumiem ir mūžīgas, un cilvēki tos bieži salīdzina ar garīgu pieredzi.

Tie ir ļoti vērtīgi pārdzīvojumi, ko raksturo tāda uztveres intensitāte, jūtu dziļums un nozīmīguma sajūta, ka tie indivīda apziņā izceļas vairāk vai mazāk pastāvīgā kontrastā ikdienas dzīves pārdzīvojumiem.

Šie pārdzīvojumi var būt arī transformējoši. Cilvēkiem var rasties sajūta, ka viņi ir būtiski mainījušies vai guvuši izpratni par pasauli un sevi.

Citiem vārdiem sakot, pacilājoši pārdzīvojumi ir transcendences brīži, kad cilvēks jūtas mainījies un pārtapis.

Viņi pastāvīgi jūtas pateicīgi

Pašaktualizācijai raksturīga arī spēja saglabāt svaigu skatījumu uz dzīvi. Tā vietā, lai ikdienas pieredzi uzskatītu par ikdienišķu vai novecojušu, pašaktualizējušies cilvēki turpina izjust godbijību, pārsteigumu un prieku. Viņi saglabā pateicības sajūtu par labajām lietām dzīvē, neatkarīgi no tā, cik bieži viņi tās piedzīvo. Viņi tikpat viegli un bieži pateicas citiem cilvēkiem par dažādo kopīgi piedzīvoto pieredzi.

Pašaktualizācija nozīmē pieņemšanu

Vēl viena no pašaktualizācijas galvenajām īpašībām ir spēja pieņemt sevi un citus tādus, kādi viņi ir. Šiem cilvēkiem parasti nav ierobežojumu, un viņi spēj baudīt sevi un savu dzīvi bez vainas apziņas.

Pašaktualizējušies cilvēki ne tikai pilnībā pieņem sevi, bet pieņem arī citus tādus, kādi viņi ir. Pret citiem cilvēkiem izturas vienlīdzīgi neatkarīgi no viņu izcelsmes, pašreizējā statusa vai citiem sociālekonomiskajiem un kultūras faktoriem.

Pašaktualizējušies cilvēki ir reālisti

Vēl viena svarīga šādu cilvēku īpašība ir reālisma izjūta. Tā vietā, lai baidītos no kaut kā neparasta vai nezināma, pašaktualizējies cilvēks var vērot, kā mainās dzīve. Tajā pašā laikā pilnībā apzinoties un izdzīvojot savas radušās emocijas, vienlaikus saglabājot liecinieka, vērotāja pozīciju. Viņš uztver faktus pilnībā, gan detaļas, gan kopainu, ne no kā nenovēršoties.

Viņi ir koncentrējušies uz uzdevumiem

Pašrealizējušos cilvēkus bieži motivē spēcīga personiskās ētikas un atbildības sajūta. Viņiem patīk pielietot savas prasmes, meklējot un piemērojot risinājumus reālām situācijām, un viņiem patīk palīdzēt citiem cilvēkiem uzlabot dzīvi.

Tajā pašā laikā viņi neuzspiež savas idejas un risinājumus, bet spēj palīdzēt citam rūpīgi apsvērt faktus un savstarpējās saistības un ģenerēt savu atbildi.

Viņi ir neatkarīgi

Pašrealizējušies cilvēki tiecas būt arī ļoti neatkarīgi. Viņi necenšas pielāgoties citu cilvēku priekšstatiem par laimi vai apmierinātību. Šī oriģinālā perspektīva ļauj cilvēkam dzīvot šajā brīdī un novērtēt katras pieredzes skaistumu.

Neatkarība izpaužas arī tajā, ka viņi pilnībā uzņemas atbildību savu dzīvi, un šāds cilvēks jebkuru situāciju izskata no viedokļa – ko es varu ietekmēt un ko varu mainīt sevī. Šie cilvēki nevainos lietu par to, ka ir salijuši, bet gan domās par to, kā pamanīt, ka tuvojas lietus, un paņemt lietussargu.

Neatkarība arī ļauj veidot piepildītas attiecības, nevis izejot no deficīta stāvokļa, bet gan priecājoties būt kopā ar otru.

Pašrealizējušies cilvēki novērtē savu intīmo telpu

Pašrealizējušies cilvēki novērtē savu privātumu un izbauda būšanu vienatnē. Lai gan viņi novērtē arī citu cilvēku sabiedrību, viņiem ir svarīgi veltīt laiku sev, lai atklātu un attīstītu savu personīgo potenciālu.

Viņi apzināti atvēl laiku un vietu tieši sev, savām pārdomām, radošām nodarbēm un vienkārši atpūtai klusumā. Viņi prot mierīgi iezīmēt savas robežas, neievainojot citus cilvēkus.

Viņiem ir filozofiska humora izjūta

Pašaktualizējušamies cilvēkiem parasti ir līdzdomāšanu prasoša humora izjūta. Viņi prot baudīt humoru dažādās situācijās un smieties galvenokārt par sevi, bet neizsmej un nejoko uz cita cilvēka jūtu rēķina.

Nobriedis cilvēks var pasmieties par sevi, ja, piemēram, pateicis kaut ko muļķīgu, bet nesmiesies par kādu citu, kurš izdarījis to pašu.

Pašironija, nekādu sajūtu par savu īpašo nozīmīgumu un nekādas vēlmes izcelties uz citu fona.

Šie cilvēki mūs apbur ar vieglu attieksmi pret vissarežģītākajām situācijām, vienlaikus atzīstot visas jūtas.

Spontanitāte ir pašaktualizācijas pazīme

Vēl viena pašrealizējušos cilvēku īpašība ir tieksme uz atklātību, nestandartu un spontanitāti. Lai gan šie cilvēki spēj sekot vispārpieņemtām sociālajām ekspektācijām, savās domās vai uzvedībā viņi nejūtas šo normu ierobežoti.

Viņiem ir mērķis

Pašrealizāciju iezīmē arī virziena, mērķa izjūta. Pētnieki ir atklājuši, ka pašaktualizējušamies cilvēkiem bieži šķiet, ka viņiem dzīvē ir noteikta misija, pienākums vai atbildība.

Šim mērķim bieži ir humāns raksturs. Viņi jūt dziļu saikni ar citiem, un izjūt dziļu līdzcietību citu cilvēku nelaimēs. Šī empātijas un mērķtiecības sajūta bieži mudina viņus strādāt pie tā, lai iespēju robežās padarītu pasauli labāku.

Pašrealizējušies cilvēki koncentrējas uz ceļu, procesu

Lai gan pašrealizējušamies cilvēkiem ir konkrēti mērķi, viņi ceļu neuzskata tikai par līdzekli tā sasniegšanai. Ceļš uz sasniegumiem ir tikpat svarīgs un patīkams kā pats mērķis. Viņi redz iespējas un plūst kā ūdens, labākajā veidā steidzoties turp, kur viņiem ir jābūt, un necenšas izlauzties cauri sienām.

Visticamāk dažādos avotos jūs atradīsiet arī citas īpašības, kas piemīt cilvēkiem, kuri dzīvē sevi ir realizējuši pilnībā. Iespējams, jūs esat šādus cilvēkus satikuši. Taču mums ir aizdomas, ka uz planētas viņu nav ļoti daudz.

Jūs varat arī pamanīt dažu norādīto pazīmju izpausmi sevī vai savos radiniekos un kolēģos. Jūs varat apzināti strādāt pie to īpašību attīstīšanas, kuras, jūsuprāt, ir īpaši svarīgas jums personīgi.

Kā to izdarīt, lasiet rakstā “Kā veikt personīgo kvantu lēcienu”.